Anna un Guntars Brēmaņi pagājušā gada decembrī sākuši audzēt kažokādas dzīvnieciņus šinšillas. Iegādātas divas saimes, katrā piecas mātītes un tēviņš.
"Tik neliels dzīvnieku skaits ir tikai iespēja iemācīties tos kopt. Taču domāju, ka pēc gadiem trim, kad būs izaudzēts lielāks pamatganāmpulks, jau varēsim sākt runāt par ienākumiem," saka Anna Brēmane. Eksotisko un Latvijā maz pazīstamo šinšillu audzēšanu "Lejas Rodiņos", Brēmaņu ģimenes saimniecībā, uzsāka kā alternatīvu piena lopkopībai. Savulaik saimniecībā turētas desmit govis, sākts celts kūti 25 piena devējām. Ēka apjumta, bet līdz galam nav iekārtota, jo piena cena kritusies, bet kvalitātes prasības aizvien augušas. Saimnieki rēķinājuši, ka investīcijas - piena telpas izbūve, mēslu krātuves celtniecība - neatmaksājas, tādēļ mītnes iekārtošana nav turpināta. Patlaban ganāmpulkā ir četras govis, kuras mitinās vecajā kūtī, bet jaunajā izbūvēta apsildāma telpa šinšillām. "Šinšillu ādiņas ir dārgas. Tā ir prece ļoti bagātiem cilvēkiem, kuriem vienmēr būs pirktspēja. Darbojas arī sistēma ādu pārdošanai. Tikai jāapgūst audzēšanas īpatnības, jāiemācās iegūt kvalitatīvu produkciju, tad nelielai saimniecībai šinšillas varētu būt laba nodarbošanās," spriež saimnieks. Lai audzētu šos mazos, šķietami viegli kopjamos un lēti uzturamos dzīvniekus, nepieciešama sevišķa rūpība un uzmanība, kā arī zināšanas, kas nāk ar laiku. Audzēšanas pieredzes Latvijā nav, speciālās literatūras arī. Informāciju nākas meklēt internetā, preses izdevumos, tiekoties ar nedaudzajiem citiem šo kažokādas dzīvnieku audzētājiem. Rezultāti nāk pamazām. Vienai šinšillu saimei pagaidām pēcnācēju vēl nav bijis, otrai pirmie pieci mazuļi aizgājuši bojā tūlīt pēc dzemdībām, bet divi šī gada vidū dienas gaismu ieraudzījušie šinšillēni ir spirgti un veseli, veļas pūkainajā apaļumā un ļauj cerēt, ka drīzumā pieaugums būs arī citām mammām. "Sākumā domājām, ka kaut ko darām nepareizi, meklējām savu vainu. Bet, aprunājoties ar citiem audzētājiem, uzzinājām, ka pēc vietas maiņas, pēc stresa, ko pārdzīvo jūtīgie zvēriņi, vairošanās tiek traucēta, mazuļi neizdzīvo. Tagad, kad divi jaundzimušie ir sveiki un veseli, saprotam, ka šinšillas jau iejutušās," atzīst Guntars Brēmanis, izsakot cerību, ka jau nākamajā gadā vairošanās ieies dabiskā ritmā.
