Sautlāču saimnieki ar ES līdzfinansējumu šinšilu fermā grib pārvērst visu pašreizējo liellopu kūti Aptuveni trīsdesmit kvadrātmetru platajā telpā gandrīz līdz griestiem cits uz cita sakrauti no smalka stiepļu sieta izgatavoti šinšilu ģimeņu būrīši. Kad saimniece paver audzētavas durvis, mazie pelēki pūkainie dzīvnieciņi dienas miegā neliekas traucēti. Taču, kad, viesiem izrādot, te viens te otrs tiek izcelts no būrīša, šinšilas sāk tramīgi šaudīties pa restotajiem dzīvoklīšiem. It īpaši uzmanīgi kļūst tēviņi, kas atbildīgi par visu sešu sievu harēmu. Nelielā istaba, kurā mitinās ap 150 šinšilu (ap 20 ģimeņu), ir pirmais īstenotais etaps projektam, kuram Sautlāču saimnieki cer iegūt Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu. "Naudiņu gaidām kuru katru dienu," saka saimniece Dzintra Gulbe. Līdz šā gada beigām blakus esošajā kūtī, kur patlaban vēl mauj 14 govis, tiks veikts eiroremonts, lai saimniecību pakāpeniski varētu paplašināt līdz 200 ģimenēm. Limbažu rajona Sautlāči pagaidām ir vēl neliela, taču ļoti perspektīva saimniecība, skaidro Latvijas Zvērkopju asociācijas vadītājs Andris Upenieks. "Viņi ir vieni no tiem, kas projektē, būvē un grib šo nozari izvērst," saka A.Upenieks. Kaimiņu rajona saimniecības Rūjienas šinšila saimniece Gundega Tomsone gan norāda, ka Sautlāčiem līdzīgu saimniecību Latvijā nav mazums un "tikai laiks rādīšot, kā katra no tām spēs savu biznesu attīstīt". Plāno izaudzēt 1500 šinšilu "Mēs vēl esam zaļi," optimismam acīs mirdzot, atzīst Dzintra Gulbe. Šinšilu - Ziemeļamerikā dzīvojošu ārkārtīgi pūkainu strausa olas lieluma grauzēju, kuri atzīti par ļoti piemērotiem kažokzvēriem, - audzēšanai viņa pievērusies tikai pirms nepilna gada, taču biznesa plāns galvā briedis jau vairākus gadus. Viņai lieti noderējis Limbažu sieviešu klubā Saules svece gūtais iedrošinājums, kā arī vietējo entuziastu sarīkotajos biznesa apmācības kursos gūtās zināšanas. Kā pirmo aizstājēju piena liellopiem Dz.Gulbe apsvēra fazānu audzēšanas biznesu, taču tas neīstenojās. Izmēģināta arī kartupeļu un sīpolu audzēšana - tonnām izaudzētās produkcijas saimnieki paši pārdevuši Rīgā, Juglas tirgū. Lai attīstītu lopkopību, Sautlāčos trūkstot atbilstošas kūts. Ar ES finansējumu jau varētu arī lielāku kūti uzcelt un paplašināt šo nišu, bet saimniecei "vairs negribas celties puspiecos no rīta un divreiz dienā slaukt govis". Ar šinšilām vienkāršāk - pusstunda no rīta un tikpat vakarā. "Lopu kūti jau mantojumā bērniem neatstāsi, bet pie šinšilām viņi labprāt iet jau tagad," smaidot saka Dz.Gulbe. Par spīti tam, ka ar 14 slaucamām govīm Sautlāči var ne tikai iztikt, bet arī finansēt jauno biznesu, Dz.Gulbe ar visu sparu plāno pievērsties šinšilām. "Likvidējot govis, iegūsim naudiņu, ko atmaksāt bankai," skaidro Dz.Gulbe. Līdz 200 šinšilu ģimenēm (desmitkāršot esošo skaitu) Sautlāči grib nonākt pakāpeniski - jaunus dzīvnieciņus nepirks, bet gaidīs, kad sadzims pašiem. Katrā metienā šinšilai dzimst vidēji divi bērni, divos gados var būt trīs metieni. A.Upenieks norāda, ka ar pasaulē ārkārtīgi dārgajām šinšilu ādām (vienam kažokam nepieciešams ap 200 ādiņu) pelnīt var sākt, kad saimniecībā ir ap 100 līdz 200 ģimeņu. Galvenie noieta tirgi Latvijā izaudzētajām ādiņām ir Helsinku un Kopenhāgenas izsoles. Projektu uztic konsultantiem Par labu tieši šinšilu biznesam Dz.Gulbe izšķīrusies pirms diviem gadiem lauksaimniecības izstādē Rāmavā. Un pērn aprīlī jau bijusi gatava startēt uz tagad jau faktiski izsmeltajiem ES fondiem. "Nē, bail nebija," saka Dz.Gulbe, turpinot, ka projektu uzticējuši rakstīt Limbažu Lauku konsultāciju biroja speciālistiem. "Sākām rakstīt aprīlī, iesniedzām 14.jūlijā, bet tikai oktobrī varēja sākt celt," atceras Dz.Gulbe, atzīstot - ar ES naudām nav viegli, jo jāiziet vairāki nogaidīšanas periodi, kas projekta īstenošanu iekavē. Vairākus mēnešus Igaunijā par 130 eiro pirktajām šinšilām bijis jāmitinās dzīvojamajā vagoniņā. Kopējās šinšilu fermas izveidošanas izmaksas sasniegs 27 tūkstošus latu. Patlaban ieguldīti jau aptuveni 10 tūkstoši. Dz.Gulbe ir pārliecināta, ka projekts izdosies, jo līdz šim visi - gan Eiropas, gan nacionālie - maksājumi līdz Sautlāčiem atnākuši laikus. *** Uzņēmuma CV - Dibināšanas gads: 1992 - Īpašniece: Dzintra Gulbe - Strādnieku skaits: 1 - 2004.gadā gūtā peļņa: 5469 lati - 2004.gadā nomaksātie nodokļi - 624 lati.
Evija Ercmane. 2005. gada 7. marts
Informācija no www.diena.lv
