SIA ,,Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” Madonas nodaļa sadarbībā ar Varakļānu novada biedrību ,,Dzērvenīte” 2011. gada 10. augustā VLT pasākuma ietvaros organizēja pieredzes apmaiņas braucienu ,,Skaties, mācies, dari pats.” uz Limbažu, Alojas un Salacgrīvas apkārtnes netradicionālo augu un dzīvnieku audzēšanas saimniecībām. Maršruts tika izvēlēts, ņemot vērā potenciālo dalībnieku intereses un ar mērķi apskatīt un iepazīt maksimāli daudz un dažādu saimniecību. ... |
 Komentāri (0) | 2012-09-26 15:32 | Skatīts: 4742x |
|
Sautlāču saimnieki ar ES līdzfinansējumu šinšilu fermā grib pārvērst visu pašreizējo liellopu kūti Aptuveni trīsdesmit kvadrātmetru platajā telpā gandrīz līdz griestiem cits uz cita sakrauti no smalka stiepļu sieta izgatavoti šinšilu ģimeņu būrīši. Kad saimniece paver audzētavas durvis, mazie pelēki pūkainie dzīvnieciņi dienas miegā neliekas traucēti. Taču, kad, viesiem izrādot, te viens te otrs tiek izcelts no būrīša, šinšilas sāk tramīgi šaudīties pa restotajiem dzīvoklīšiem. It īpaši uzmanīgi kļūst tēviņi, kas atbildīgi par visu sešu sievu harēmu. Nelielā istaba, kurā mitinās ap 150 šinšilu (ap 20 ģimeņu), ir pirmais īstenotais etaps projektam, kuram Sautlāču saimnieki cer iegūt Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu. "Naudiņu gaidām kuru katru dienu," saka saimniece Dzintra Gulbe. Līdz šā gada beigām blakus esošajā kūtī, kur patlaban vēl mauj 14 govis, tiks veikts eiroremonts, lai saimniecību pakāpeniski varētu paplašināt līdz 200 ģimenēm. Limbažu rajona Sautlāči pagaidām ir vēl neliela, taču ļoti perspektīva saimniecība, skaidro Latvijas Zvērkopju asociācijas vadītājs Andris Upenieks. "Viņi ir vieni no tiem, kas projektē, būvē un grib šo nozari izvērst," saka A.Upenieks. Kaimiņu rajona saimniecības Rūjienas šinšila saimniece Gundega Tomsone gan norāda, ka Sautlāčiem līdzīgu saimniecību Latvijā nav mazums un "tikai laiks rādīšot, kā katra no tām spēs savu biznesu attīstīt". Plāno izaudzēt 1500 šinšilu "Mēs vēl esam zaļi," optimismam acīs mirdzot, atzīst Dzintra Gulbe. Šinšilu - Ziemeļamerikā dzīvojošu ārkārtīgi pūkainu strausa olas lieluma grauzēju, kuri atzīti par ļoti piemērotiem kažokzvēriem, - audzēšanai viņa pievērusies tikai pirms nepilna gada, taču biznesa plāns galvā briedis jau vairākus gadus. Viņai lieti noderējis Limbažu sieviešu klubā Saules svece gūtais iedrošinājums, kā arī vietējo entuziastu sarīkotajos biznesa apmācības kursos gūtās zināšanas. Kā pirmo aizstājēju piena liellopiem Dz.Gulbe apsvēra fazānu audzēšanas biznesu, taču tas neīstenojās. Izmēģināta arī kartupeļu un sīpolu audzēšana - tonnām izaudzētās produkcijas saimnieki paši pārdevuši Rīgā, Juglas tirgū. Lai attīstītu lopkopību, Sautlāčos trūkstot atbilstošas kūts. Ar ES finansējumu jau varētu arī lielāku kūti uzcelt un paplašināt šo nišu, bet saimniecei "vairs negribas celties puspiecos no rīta un divreiz dienā slaukt govis". Ar šinšilām vienkāršāk - pusstunda no rīta un tikpat vakarā. "Lopu kūti jau mantojumā bērniem neatstāsi, bet pie šinšilām viņi labprāt iet jau tagad," smaidot saka Dz.Gulbe. Par spīti tam, ka ar 14 slaucamām govīm Sautlāči var ne tikai iztikt, bet arī finansēt jauno biznesu, Dz.Gulbe ar visu sparu plāno pievērsties šinšilām. "Likvidējot govis, iegūsim naudiņu, ko atmaksāt bankai," skaidro Dz.Gulbe. Līdz 200 šinšilu ģimenēm (desmitkāršot esošo skaitu) Sautlāči grib nonākt pakāpeniski - jaunus dzīvnieciņus nepirks, bet gaidīs, kad sadzims pašiem. Katrā metienā šinšilai dzimst vidēji divi bērni, divos gados var būt trīs metieni. A.Upenieks norāda, ka ar pasaulē ārkārtīgi dārgajām šinšilu ādām (vienam kažokam nepieciešams ap 200 ādiņu) pelnīt var sākt, kad saimniecībā ir ap 100 līdz 200 ģimeņu. Galvenie noieta tirgi Latvijā izaudzētajām ādiņām ir Helsinku un Kopenhāgenas izsoles. Projektu uztic konsultantiem Par labu tieši šinšilu biznesam Dz.Gulbe izšķīrusies pirms diviem gadiem lauksaimniecības izstādē Rāmavā. Un pērn aprīlī jau bijusi gatava startēt uz tagad jau faktiski izsmeltajiem ES fondiem. "Nē, bail nebija," saka Dz.Gulbe, turpinot, ka projektu uzticējuši rakstīt Limbažu Lauku konsultāciju biroja speciālistiem. "Sākām rakstīt aprīlī, iesniedzām 14.jūlijā, bet tikai oktobrī varēja sākt celt," atceras Dz.Gulbe, atzīstot - ar ES naudām nav viegli, jo jāiziet vairāki nogaidīšanas periodi, kas projekta īstenošanu iekavē. Vairākus mēnešus Igaunijā par 130 eiro pirktajām šinšilām bijis jāmitinās dzīvojamajā vagoniņā. Kopējās šinšilu fermas izveidošanas izmaksas sasniegs 27 tūkstošus latu. Patlaban ieguldīti jau aptuveni 10 tūkstoši. Dz.Gulbe ir pārliecināta, ka projekts izdosies, jo līdz šim visi - gan Eiropas, gan nacionālie - maksājumi līdz Sautlāčiem atnākuši laikus. *** Uzņēmuma CV - Dibināšanas gads: 1992 - Īpašniece: Dzintra Gulbe - Strādnieku skaits: 1 - 2004.gadā gūtā peļņa: 5469 lati - 2004.gadā nomaksātie nodokļi - 624 lati.
... |
| Komentāri (0) | 2012-09-26 15:20 | Skatīts: 2178x |
|
Andra Gaņģe, Druva
2004. g. 28. oktobrī, 08:00
Anna un Guntars Brēmaņi pagājušā gada decembrī sākuši audzēt kažokādas dzīvnieciņus šinšillas. Iegādātas divas saimes, katrā piecas mātītes un tēviņš.
"Tik neliels dzīvnieku skaits ir tikai iespēja iemācīties tos kopt. Taču domāju, ka pēc gadiem trim, kad būs izaudzēts lielāks pamatganāmpulks, jau varēsim sākt runāt par ienākumiem," saka Anna Brēmane. Eksotisko un Latvijā maz pazīstamo šinšillu audzēšanu "Lejas Rodiņos", Brēmaņu ģimenes saimniecībā, uzsāka kā alternatīvu piena lopkopībai. Savulaik saimniecībā turētas desmit govis, sākts celts kūti 25 piena devējām. Ēka apjumta, bet līdz galam nav iekārtota, jo piena cena kritusies, bet kvalitātes prasības aizvien augušas. Saimnieki rēķinājuši, ka investīcijas - piena telpas izbūve, mēslu krātuves celtniecība - neatmaksājas, tādēļ mītnes iekārtošana nav turpināta. Patlaban ganāmpulkā ir četras govis, kuras mitinās vecajā kūtī, bet jaunajā izbūvēta apsildāma telpa šinšillām. "Šinšillu ādiņas ir dārgas. Tā ir prece ļoti bagātiem cilvēkiem, kuriem vienmēr būs pirktspēja. Darbojas arī sistēma ādu pārdošanai. Tikai jāapgūst audzēšanas īpatnības, jāiemācās iegūt kvalitatīvu produkciju, tad nelielai saimniecībai šinšillas varētu būt laba nodarbošanās," spriež saimnieks. Lai audzētu šos mazos, šķietami viegli kopjamos un lēti uzturamos dzīvniekus, nepieciešama sevišķa rūpība un uzmanība, kā arī zināšanas, kas nāk ar laiku. Audzēšanas pieredzes Latvijā nav, speciālās literatūras arī. Informāciju nākas meklēt internetā, preses izdevumos, tiekoties ar nedaudzajiem citiem šo kažokādas dzīvnieku audzētājiem. Rezultāti nāk pamazām. Vienai šinšillu saimei pagaidām pēcnācēju vēl nav bijis, otrai pirmie pieci mazuļi aizgājuši bojā tūlīt pēc dzemdībām, bet divi šī gada vidū dienas gaismu ieraudzījušie šinšillēni ir spirgti un veseli, veļas pūkainajā apaļumā un ļauj cerēt, ka drīzumā pieaugums būs arī citām mammām. "Sākumā domājām, ka kaut ko darām nepareizi, meklējām savu vainu. Bet, aprunājoties ar citiem audzētājiem, uzzinājām, ka pēc vietas maiņas, pēc stresa, ko pārdzīvo jūtīgie zvēriņi, vairošanās tiek traucēta, mazuļi neizdzīvo. Tagad, kad divi jaundzimušie ir sveiki un veseli, saprotam, ka šinšillas jau iejutušās," atzīst Guntars Brēmanis, izsakot cerību, ka jau nākamajā gadā vairošanās ieies dabiskā ritmā. ... |
| Komentāri (0) | 2011-01-09 16:16 | Skatīts: 2192x |
|
laikraksts "Valduguns"
24.06.2006 |
|
Piemājas saimniecībā “Klints” Bērzpils pagastā audzē šinšillas. Inta Raciborska ir pirmā Balvu rajonā, kura iesākusi šādu uzņēmējdarbības virzienu. Inta šo nodarbi raksturo kā sliņķu biznesu. Jo, ja telpa pareizi aprīkota, dzīvnieciņi veseli, lielu pūļu aprūpētājam nav. Šinšillas var barot pārdienās, bet būri jādezinficē tikai reizi gadā.
| ... |
| Komentāri (0) | 2011-01-09 16:13 | Skatīts: 1754x |
|
www2.la.lv (Latvijas Avīze) 15.02.2010. Autors: Ilze Būmane
Dzīvesbiedri Uģis un Santa Rubeņi ir diplomēti agronomi, Jaunjelgavas novada Daudzeses pagastā viņiem pieder katram sava zemnieku saimniecība. Vienā audzē graudus, otrā – šinšillas, savu artavu dod arī zivju dīķis.
Kā izskaitļot brangu ražu
Rubeņiem zemes dabiskā auglība ir aptuveni 30 balles, bet, piemēram, Zemgalē tā divkārt lielāka. Tāpēc svarīgi izvēlēties pareizāko pieeju, lai iegūtu labu ražu. – Nevaru sūdzēties: rudzi manos laukos padodas, dabūju 5,5 – 6 t/ha, miežus ap 4 – 4,5 t/ha, tie parasti ir lopbarības graudi un sēklas materiāls, auzas – 5 t/ha, vasaras kviešu raža ir ap 4 t no hektāra, – stāsta Uģis. ... |
| Komentāri (0) | 2010-11-19 19:30 | Skatīts: 6242x |
|
www.laukutikls.lv
Piektdiena, 29 Oktobris 2010
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas biedri 2010. gada 21. oktobrī devās Valsts Lauku tīkla pasākumu ietvaros organizētā pieredzes apmaiņas braucienā uz netradicionālās lauksaimniecības saimniecībām Vidzemē. Braucienā piedalījās 42 lauksaimnieki no Alūksnes, Apes, Gulbenes un Burtnieku novadiem, un tā mērķis bija iepazīstināt zemniekus ar netradicionālām lauksaimniecības metodēm, rosināt uzdrošināties dažādot nodarbošanās virzienus saimniecībās un parādīt, kā uzņēmīgi cilvēki sagaida viesus, piedāvā un pārdod pašu ražotu produkciju
... |
| Komentāri (0) | 2010-11-19 19:23 | Skatīts: 1270x |
|
Kad pirms gada sazinājāmies ar Dzintru Niedolu no Bunkas pagasta zemnieku saimniecības "Saules", lai parunātu, kā veicas ar viņas jauno saimniekošanas veidu – šinšillu audzēšanu, viņa sacīja: "Sarunājam tikšanos pēc gada, tad redzēsim, vai vispār kaut kas vairs būs palicis pāri!"
Nu ir pagājis gads, un mēs tiekamies. Lai iepazītu mazos dzīvnieciņus, mēs kopīgi dodamies tos pabarot. Tad arī saproti – tie nevar neiepatikties. Pagaidām Dzintrai ir tikai ieguldījuma fāze, nekāda ieguvuma. Kā būs vēlāk? To viņa pagaidām neprognozē. ... |
| Komentāri (0) | 2010-11-19 19:10 | Skatīts: 2011x |
|
Skaidrīte Baldiņa, Auseklis
2005. g. 4. aprīlī
Vidrižu pagasta zemnieku saimniecībā Sautlāči šopavasar būs sava veida jubileja – drīz apritēs gads, kopš saimnieki sāka jaunu, netradicionālu nodarbi – šinšillu audzēšanu.
Tagad Dzintra Gulbe kopā ar dzīvesbiedru Juri atceras aprīļa rūpes pirms gada: kā sākuši projekta izstrādi, lai iegūtu Eiropas Savienības atbalstu netradicionālās nozares attīstīšanai, kā klapatojuši būvatļaujas, kredītus un bezgaldaudz citu formalitāšu, kā visbeidzot 30. maijā no Igaunijas pārvesta pirmā mazo dzīvnieciņu šinšillu partija, kurai mājas vispirms iekārtotas vagoniņā. Pēc nepilniem diviem mēnešiem – jūlija nogalē – bija nākamais vedums, bet 28. septembris īpašs ar to, ka sagaidīts pirmais apburošo dzīvnieciņu metiens. Nu var teikt, ka pirmais bērns ir paaudzies. Tas kļuvis par visas Sautlāču ģimenes mīluli. Visnozīmīgākais veikums šajā saimniecībā, pateicoties šinšillām, ir jaunuzceltā ferma. Tā no ārpuses atgādina samērā lepnu dzīvojamo namu. Pati Dzintra smejas: - Mums, mājiniekiem, tik glaunu telpu nav… Patiesībā īstenotais projekts ir kādreiz sāktas saimniecības ēkas izbūve, tai vēl sekos papildinājums un turpinājums, jo šinšillu audzēšana prasa nopietnas izmaiņas. Kā saimniecība, kas ir viena no Latvijā nedaudzām, kur uzsākta šinšillu audzēšana, tā jau tagad ir piesaistījusi uzmanību. Saimnieki, protams, neliegs interesentiem dzīvnieciņus apskatīt, bet laikus jādomā, kā novērst stresu, ko tiem radīs svešu cilvēku parādīšanās. Šinšillas ir smalkas būtnes, mīl mieru, siltumu un savus saimniekus, nevis svešu ļaužu barus. Tāpēc projekts šinšillu namam tiks turpināts, lai ganāmpulku norobežotu un vienlaikus arī varētu parādīt, dzīvnieciņus netraucējot. Ar mazo zvēriņu ienākšanu saimniecībā Dzintra un Juris daudz ko mācījušies un apguvuši. Juris teicami gatavo sprostus. Vajadzīgs tikai izejmateriāls. Vispār šinšillu mājai ir diezgan sarežģīta arhitektūra: barotavas, ūdensapgāde, zvēriņu komunicēšanās iespēja, arī speciālas smilšu kastes, kur mazulīši poš savus bezgala skaistos un maigos kažociņus. Tās ir speciālas smiltis, jo šim nolūkam zvēriņiem neder kuras katras, bet īpašas, tāpat kā barība, kas šinšillu audzētavām tiek gādāta no Dānijas. – Šis pasākums ir ļoti dārgs prieks, - saka Dzintra un neslēpj, ka ganāmpulka iegādei vien tērēta ļoti liela nauda un, protams, ņemts kredīts. Tāpēc prieks, ka telpu izbūvei gūts atbalsts no ES fondu līdzekļiem, kas paredzēti netradicionālo nozaru attīstīšanai. – Te mēs vismaz neielecām pēdējā vagonā, - ar zināmu gandarījumu teic Dzintra, jo zināms, ka naudiņa šim pasākumam izsīkusi ļoti ātrā tempā. Var jau būt, ka tas cilvēkam ir arī tāds kā dabas dots talants, nenokavēt īsto brīdi. Arī saimniekošanu Sautlāčos, dzimtas mājās, Dzintras ģimene sāka, tiklīdz padzirdēja par tādiem brešzemniekiem, kas laukos parādījušies kā kopsaimniekošanas konkurenti. Tad arī viņi tika pie jaunas liellopu fermas, kura gan, šķiet, vairāk netiks modernizēta. Patlaban galus kopā savilkt palīdz piena ražošana. Saimnieki tur 14 slaucamās govis, tās gan tiekot ļoti stingri brāķētas. Tā kā pienam šobrīd ir laba cena un Valmieras piens, ar ko viņi sadarbojas, ļoti korekti veic norēķinus, ne rīt, ne parīt ganāmpulku vēl nelikvidēs. Taču Dzintru spārno jaunā iespēja: reiz taču viņiem būs normāla dzīve, kad nejutīsies noskrējies un nostrādājies kā vergs. Juris piebilst, ka no šinšillām, ganāmpulku paplašinot, ieguldītais varētu sākt atmaksāties pēc pāris, varbūt pat vairāk gadiem. - Par perspektīvu ir jādomā tagad, - spriež Dzintra, jo ir sapratusi, ka tradicionālajai lauksaimniecībai te, Sautlāčos, diezin vai būs sekotāji. Lūk, meita Kristīne šinšillas jau iemīlējusi. Labprāt arī aprūpē. Protams, ka tas ir daudz patīkamāk, nekā kūtī pie govs astes turēties. Kādi pavasara plāni - klāt aprīlis, zemniekiem jāsāk pārdomāt darāmo? Protams, arī Sautlāčos ars, sēs, labību un lopbarību gādās, dārzeņus audzēs. Darba būs vairāk nekā jebkad, jo – naudu vajag. Lai kāds arī būtu pašu valsts vai ES atbalsts, ar to vien jauniem pasākumiem zemniekam nepietiks, ja nebūs paša darba daļas. Šo nosacījumu Sautlāču saime ir labi ielāgojusi. Tomēr arī zinātkāre, uzdrīkstēšanās, prasme iet līdzi laikam ir svarīga. Tāpēc Dzintra savureiz kādu darbiņu atlikusi pie malas, lai brauktu uz kursu nodarbībām. Limbažos bijis labs piedāvājums izglītoties, viņa to ir izmantojusi un ne mazumu sasniegusi.
... |
| Komentāri (0) | 2010-11-19 18:48 | Skatīts: 1257x |
|
www.la.lv (Latvijas avīze) 03.01.2008. Šogad no Latvijas Zvērkopju asociācijas (LZA) nolēma aiziet tie, kas audzē šinšillas. Šinšillu audzētāji nolēmuši izveidot savu asociāciju. Pagaidām gan tā nav juridiski reģistrēta, to paredzēts izdarīt nākamā gada sākumā. Kā norāda LZA prezidents Andris Upenieks, šinšillu audzētavas Latvijā iet plašumā, jo šo zvēriņu kopšana ir daudz vienkāršāka. Tiem vajadzīga laba tel ... |
| Komentāri (0) | 2010-11-19 18:42 | Skatīts: 4154x |
|
|
|
