Kaspars Zaviļeiskis, «Neatkarīgā»
Svētdiena, 26. marts (2006)
Dalībai Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) rīkotajā maratonā Lauku ceļotājs pieteicis 15 Vidzemes saimniecības, kā visinteresantākās izceļot kaņepju sviesta ražotni Adzelvieši, šinšillu audzētavu Rūjienas šinšillas un viesu māju Brūveri, pie kuras atrodas arī Velnalas pirts. Par tām tad arī pastāstīsim nedaudz sīkāk.
Brokastīs pierasts ēst dažādus labumus, taču droši vien retais sadūšojies ķerties klāt pēc skata ne pārāk pievilcīgajam kaņepju sviestam. Uzreiz jāsaka, velti, jo izrādās, ka Burtnieku pagastā atrodamajā zemnieku saimniecībā Adzelvieši ražotais sviests ir ne tikai sātīgs, bet arī absolūti tīrs no dažādiem ķīmiskiem piejaukumiem. Šo Adzelviešu ražojumu iespējams nopirkt arī daudzos Latvijas veikalos, taču noteikti ir vērts apciemot Dzidru un Jāni Gūnbergus viņu pašu saimniecībā, lai kāre uz kaņepju sviestu būtu daudz lielāka.
Lai arī Adzelviešus mēdz apmeklēt palielas tūristu grupas, saimnieki labprāt aicina ciemos atsevišķus ceļotājus, jo tad varot mierīgāk un mājīgākā gaisotnē iemalkot pašu vākto tēju, pievienot tai turpat iegūto medu un piekost klāt ar saimniecībā saražoto kaņepju sviestu apziestas maizītes. Grūti uzsmērējamajam kaņepju sviestam var pievienot arī parasto sviestu un sāli, taču vismaz pirmo maizīti vērts nobaudīt, tā teikt, tīrā veidā – uzziest uz maizes rikas tikai samaltās kaņepju sēklas.
Stingrāka ēdiena piekritējiem saimniece piedāvās arī ar maltu gaļu (trešdaļa liesa, divas trešdaļas taukumiņš) sajauktu sviestu, ko tiešām daudz neapēdīsi.
Pēc maltītes var uzgrauzt vienkārši grauzdētas kaņepju sēkliņas, kas pēc garšas nedaudz atgādina saulespuķu sēklas, tikai ir mazākas un cietākas. Saimnieks jūs labprāt izvadās nelielā ekskursijā, parādot gan senumu iemiesojošas saimniecības darba telpas, gan autentiskus darbarīkus, nodemonstrējot, kā no kaņepju augiem iespējams uztaisīt virvi. Kas attiecas uz pašām kaņepēm, narkotisko vielu cienītājiem Adzelviešos nebūs ko darīt. Lai no šo augu sēklām iegūtu reibinošas vielas, tie jāaudzē siltumnīcas apstākļos, jo nepieciešams daudz lielāks karstums nekā tāds, kas jūtams Latvijā uz lauka.
Kažokādas ienesīgākas
Kad brokastis ieturētas, var pamielot arī acis, un to Rūjienas apkārtnē vislabāk var izdarīt, aizbraucot uz Gundegas un Ralfa Tomsonu šinšillu audzētavu, kas tā arī saucas – Rūjienas šinšillas. Jeru pagastā izvietotajā fermā saimnieki audzē Latvijai diezgan netipiskus dzīvnieciņus, kas izskatās pēc truša un žurkas krustojuma, tikai ar izteikti biezu, mīkstu un acij ļoti tīkamu kažoku. Tieši šīs īpašības dēļ kādreiz tikai Andu kalnos Dienvidamerikā dzīvojušos dzīvnieciņus pieradināja arī dzīvošanai krietni tuvāk jūras līmenim, lai no to kažoka varētu radīt neiedomājami krāšņus un dārgus… kažokus dāmām. Izklausās ciniski un nežēlīgi, bet tāda nu reiz ir cilvēka radītā pasaules lietu kārtība.
Ieraugot Rūjienas šinšillu piemīlīgos zvēriņus, doma par to audzēšanu kažokādu ieguvei šķiet jau pārāk traka, taču saimniece nedaudz nomierina – pašas mīlīgākās šinšillas tiek pataupītas mājdzīvnieku gaitām, jo netrūkst arī šādu interesentu. Nedaudz nopelnīt var arī, verot saimniecības durvis tūristiem, taču tas ir tikai sekundāri, tādēļ lielākā daļa no 350 fermā šobrīd ieraugāmajiem dzīvnieciņiem tomēr paredzēti ienesīgākajam kažokādu biznesam.
No Rūjienas šinšillām kažokādas tiek sūtītas uz izsoli Dānijā, un Gundega ar lepnumu saka, ka viņiem izdevies iespraukties Eiropas tirgū, kas nav viegli izdarāms. Tomēr saimniece uzsver, ka šis bizness nebūt nav viegls un tajā jāiegulda gan daudz līdzekļu, gan laika. Lielākā problēma ar šinšillām ir tā, ka tās nekad nevairosies sev nelabvēlīgos apstākļos. Līdz ar to mazajiem grauzējiem jānodrošina maksimāls komforts, kas Rūjienas šinšillās laikam jau ir izdevies, spriežot pēc tā, ka tagadējais dzīvnieciņu skaits sasniegts, sākot ar 30 eksemplāriem.
Auksts ieteikums
Vēl vairāk par dažādu saimniecību apmeklēšanu tūristi iecienījuši atpūtu moderni iekārtotos viesu namos pie Latvijas dabas krūts. Ja vēl viesu nama ērtības papildinātas ar turpat vai blakus esošu autentisku pirti, tad interese ir divtik liela. Par apmeklētāju trūkumu nevar sūdzēties arī īpaši krāšņā vietā pirms diviem gadiem uzbūvētais viesu nams Brūveri Siguldas pusē. Taču īpaši cilvēkus piesaista jau pirms trim gadiem uzbūvētā Velnalas pirts, kur pieejamas dažādas ārstnieciskas procedūras. Tās ir dažādas, bet Neatkarīgās apskatnieks uz savas ādas izbaudīja šo – vairākkārtēju pasvīšanu slapjajā pirtī, pauzēs iedzerot gan speciālu pirts tēju (poru atvēršanai), gan īpaši gardu vitamīnu tēju un izčāpošanu gandrīz kailam ar visu krūzi rokās ārā sniegā, kas pirms tam šķita neiespējami.
Taču atraktīvākās pirts procedūras sadaļas bija trīs. Viena no tām – ieziešanās ar saimnieces Ingas Dvinskas iejauktu paniņu, maizes, auzu pārslu un medus putru, kas domāta ādas uzlabošanai. Otra bija patiesi profesionāla pirtnieka Jāņa Lūkina izpildītā pēršana ar bērzu slotiņām, pēc kuras galvā bija tāds dullums un ķermenī tik liela labsajūta, lai vairs nešķistu neprātīga doma aizstaigāt arī līdz blakus pirtij esošajā dīķi izcirstajam āliņģim un… iegremdēties ledusaukstajā ūdenī! Lieki piebilst, ka pēc šīs procedūras galva kļuva krietni skaidrāka, taču uzradās arī pirtnieka iedvesta apziņa, ka āliņģis tāds slapjš ūdens vien ir, un pēcāk šā raksta autors tajā ielīda vēlreiz. Ja neesat pamēģinājuši, silti (auksti) iesaku!
Brūveros var izīrēt arī atpūtas zāli un četras ērtas guļamistabas, tādēļ pilnīgi iespējams, ka tieši šis viesu nams ir kā radīts jums un jūsu draugu kompānijai, ņemot vērā, ka blakus esošajā pirtī var izklaidējoties uzlabot savu veselību, kas nav nemaz tik bieža parādība. Īpaši Latvijas pirtīs, no kurām liela daļa tiek uztvertas tikai kā plezīra vietas.
